Piektdiena, 01. Novembris 2024.
- 10 jaunākie ieraksti
- Pumpuru vidusskolas Facebook konts
- Skolas MOTO
- Skolas Vērtības
- Skolas darba plāns
- Skolas iekšējās kārtība noteikumi
- Skolas ēdienkarte
- Skolas pašnovērtējums 2020/2021
- Skolas pašnovērtējums 2021/2022
- Skolas pašnovērtējums 2022/2023
- Skolas attīstības plāns līdz 2029.gadam
- Skolas himnas ieraksts
- Jaunumu arhīvs
Jautājums Jums!
Ielādējam , lūdzu uzgaidiet.
24. februāris Jūrmalas Pumpuru vidusskolā
Piektdien, 24. ferbruārī tika atzīmēta Ukrainas kara upuru piemiņa.
Tieši pirms gada – 2022. gada 24. februārī – sākās karš – atklāts Krievijas iebrukums Ukrainā. Tas, par ko gadiem ilgi Eiropu brīdināja Baltijas valstis, Polija, bija noticis – Krievijas režīms pasaulei demonstrēja savu patieso dabu – agresīvu apmātību valdīt pār kaimiņu zemēm, atjaunot sabrukušo padomju impēriju.
Pirmās kara dienas Eiropā valdīja klusums. Tas bija baiss. Eiropas lielvalstis klusēja. Pirmās balsis Ukrainas aizstāvībai atskanēja Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, - šīs valstis kļuva lielas un apliecināja savu drosmi – iestāties par Ukrainu, atbalstīt Ukrainu, - ar ieroču piegadēm, ar bēgļu transportu, ar ziedojumiem ukraiņu bēgļiem un Ukainas armijai, ar ziedoto mašīnu rindām, ar autobusiem, pilniem ar ziedojumiem – nepagurstošs tautas atbalsts.
Latvijas valsts mūsu prezidenta Egila Levita personā bija pirmā, kura uzsāka apkopot liecības par kara noziegumiem Ukrainā, lai tās iesniegtu Starptautiskajā tiesā. Mūsu prezidents pieprasīja izveidot šādu tiesu. Katrā Eiropas valstu līderu forumā Baltijas valstis un Polija prasa atbalstu Ukrainai, prasa izveidot tiesu un tiesāt kara noziedzniekus, tiesāt par noziegumiem pret cilvēci, - tos katru dienu piedzīvo Ukrainas tauta.
No kurienes lidojat putni, melni un paguruši? Mēs, Dievs, esam no pilsētas izdegušas.
Līdzi mums stiepjas pazemības un gurduma auts. Savējiem saki: Tur nav vairs neviena, ko šaut.
Mūsu pilsēta bija no akmens un dzelzs. Tagad mums koferi rokās, zem kājām ceļš.
Katrā koferī pelni, zem tēmekļiem savākti. Tagad pat mūsu sapņi izdedžiem noklāti.
Vislabāk par mums pastāstīs mūsu kapakmeņi, var parunāt vismaz ar mūsu ēnām?
Noņem spaidus un dāvā mums savu mīlu. Pastāsti, kādēļ mūsu pilsētu nodedzināja.
Atceries, kas par sāpēm bija praviešos teikts, par putniem, kuri kā akmeņi pilsētu vidū krīt/ Lūk, tieši tā arī sākas visīstākie zaudējumi, kad visi ir gatavi pieņemt nāvi, tā, it kā tā pienāktu rīt.
Karā nav jāmirst sirmgalvjiem – vientuļiem salā un badā savu mājokļu drupās. Karā nav jāmirst ārstiem, kuri palīdz nākt pasaulē bērniem, kuri veic operācijas, kuri ārstē saslimušos. Karā nav jāmirst bērniem – ne no bada, ne šāviena galvā, ne apraktiem sagrautu skolu drupās.
To nosaka Starptautiskā konvencija – civilie objekti ir neaizskarami. Civiliedzīvotāji ir neaizskarami. Karavīru nāve karā ir neizbēgama. Ir tikai atšķirība – mirt par savu zemi un tautu, vai mirt kā iebrucējam un varmākam svešā zemē. Pirmā nāve ir svēta, otrā – nožēlojama.
Šodien visa Latvija klusuma brīdī piemin un godina Ukrainas karā nogalinātos. Tie ir simti un tūkstoši mierīgo iedzīvotāju, karavīru. Mēs ticam, ka Ukraina izturēs un uzvarēs. Visi, kuru vērtības ir augstākas par savu labumu, kuri ciena savu un citu tautu brīvību, ir kopā ar Ukrainu.
Slava Ukrainai! Slava varoņiem!
Rakstu publicēja Andris, gadu atpakaļ. Rakstam ir 0 komentāri.
Autors ir atslēdzis iespēju komentēt šo rakstu!