Pieminot traģēdiju, kad no dzimtenes svešumā tika aizvesti daudzi tūkstoši latviešu, tostarp sievietes, sirmgalvji un bērni, kas dzimtajā Latvijā vairs neatgriezās, Jūrmalas Pumpuru vidusskolas skolēni 25.martā vienojās piemiņas brīdim godinot ne vien deportēto cilvēku piemiņu, bet arī nogalinātos cilvēkus Ukrainā, kuri cīnās par savu brīvību. Vēstures atmiņa ļauj redzēt skaidrāk, izjust dziļāk notiekošo, un tāpēc atmiņu nedrīkst zaudēt – tautas vēsture liek būt modriem, lai iestātos par to, kas svēts – par dzīvību, par tautas brīvību.
Kuries slīpā lietū, mana uguns, kuries. Buries pāri senču kauliem, mana sirdsapziņa, buries. Kur ies mana tauta, mana dūša tur ies. Turies debesīs un zemē, mana nolemtība, turies.
/O. Vācietis/
Rakstu publicēja Andris, 2 gadus atpakaļ. Rakstam ir 0 komentāri.
