Pumpuru vidusskolas
skolēni, skolotāji un vecāki.

Tuvojoties jaunajam mācību gadam saku lielu paldies par mūsu sadarbību 2019./2020 mācību gadā, kurš noritēja arī attālināti, kas mums visiem bija jauna pieredze.
Pirmais paldies SKOLOTĀJIEM par to, ka bijāt gatavi ātrā tempā “ielekt ” citādā mācību procesā, ka bijāt gatavi mācīties un darīt lietas pilnīgi jaunā veidā. Jā, patiešām , daudzi skolotāji vadīja mācību stundas tiešsaistes režīmā, ko nebijām lietojuši līdz šim.
Arī man nācās ātri iemācīties lietot ZOOM, lai vadītu skolotāju iknedēļas tikšanos.
Otrais paldies ir SKOLĒNIEM, jo Jūsu darbi parādīja, cik Jūs esat radoši, talantīgi un patstāvīgi mācīties spējīgi. Daļa no Jūsu darbiem ir skatāma skolas mājas lapā Pumpuru vidusskolas Labo Piemēru Bankā.
Trešais paldies ir VECĀKIEM un ģimenēm , īpaši pirmskolas un sākumskolas vecākiem, jo Jums ir milzīga loma bērnu izglītībā šajā attālinātajā procesā: palīdzēt tikt galā ar tehnoloģijām (iemācīties uzrakstīt un nosūtīt e-pasta vēstuli skolotājam, uzdot jautājumus, pieslēgties tiešsaistei), palīdzēt izlasīt un saprast darba uzdevumu, atteikties no vilinājuma darīt bērna vietā.
Attālinātais process nāca negaidīti. Arī nākamā mācību gadā iespējams, ka mācības var notikt daļēji attālināti. Tāpēc gribu dalīties ar dažām pārdomām par to, kas bija un ir būtiski ne tikai attālinātā mācību procesā:

1. Atbildība starp skolu un ģimeni. Skola šajā situācijā nodrošināja mācību uzdevumus, atbalstīja skolēnus mācību procesā, skaidroja, atbildēja uz skolēnu jautājumiem un stiprināja skolēnu mācību ieradumus. Ģimenes loma ir emocionālais atbalsts, mācību vides nodrošināšana, un arī ieradumu un rakstura veidošana. Tieši ieradumu veidošanā skolas un ģimenes lomas sakrīt. Ģimenē ir ļoti svarīgi sarunāties par to, kas skolēnam sanāk, kas nesanāk, ko darīt, lai sanāktu, kā meklēt palīdzību, ko darīt tālāk.
   Skolotāju uzdevums bija un ir sagatavot veicamos darbus, būt piejamiem konkrētos konsultāciju laikos, sniegt atgriezenisko saiti, komentēt paveiktos darbus, sniegt skolēnam nepieciešamo palīdzību mācību procesā. Skolotāji ir snieguši atgriezeniskās saites par paveikto skolēniem gan rakstiski, gan video formātā gan mācību priekšmetos, gan klases stundās. Viss augšminētais parāda, ka skolotāja darbs nav mazinājies, lai gan bieži sociālo tīklu komentāros izskan tāda doma. Tas tā nav, jo skolotāju darbs ir saglabājies esošā apjomā vai pat palielinājies, jo, piemēram, klātienes stundā skolotājs var uzreiz pamanīt, kuram skolēnam vajadzīga palīdzība, bet attālinātā procesā tam vajadzīgs daudz lielāks laiks vai arī attālinātā mācību procesā ir jādod ļoti precīza rakstiska instrukcija turpretī klātienē varam skaidrot pa soļiem un redzēt, vai skolēni ro saprot vai jāskaidro vēlreiz, bet kopumā tomēr klātienē tam tiek patērēts mazāks laiks.
   
   
2. Komunikācijai ir ļoti svarīgi laicīgums un regularitāte un drosme komunicēt. Laicīgums un regularītāte tādā izpratnē, ka, ja rodas problēmas, mēs tās risinām tūlīt nevis gaidām, ka tās apaug ar vēl citām lietām. Drosme – pajautāt skolotājam, ja mums kaut kas nav skaidrs. Laicīga jautāšana vienmēr novērš negatīvas sekas.
   
   
3. Attālinātajās mācībās skolēniem bieži radās jautājums, kāpēc tik daudz uzdevumu jāveic? Varētu likties, ka mācību apjoms ir palielinājies, bet tā nav, jo skolotāji sadarbojoties plāno lielākus darbus, kas aptver vairākus priekšmetus. Mācībās attālināti mācību apjoms tika samazināts no 10 līdz pat 50%. Šo mītu par apjoma pieaugumu rada tas, ka skolēnam pašam jāorganizē mācību process (viņš pats atbild par saviem ieradumiem, mācīšanās prasmēm), nav neviens, kas norāda, kas jādara - pašam jālasa uzdevums, jāatrod mācību grāmatā vai interneta vidē, jāvada mācīšanās. Klasē skolotājam varēja pajautāt, skolotājs nemitīgi atgādināja, kā jāvirzās, akcentēja svarīgāko... klasē skolotājs bieži vien pamanīja to, ka kādam nepieciešams atbalsts un to sniedza- attālinātā situācijā skolēnam pašam jājautā skolotājam. Vēl viena būtiska lieta ir attieksme, ja ķeros klāt mācībām izgulējies, pabrokastojis un ar pozitīvu attieksmi- ir interesanti mācīties, tad arī rezultāts neizpaliks. Šķietamais mācību apjoms ir tas, ka nepieciešams lai saņemtos sākt, motivēt sevi mācībām.
   
   
4. Attālinātā procesa sākumā pārsvarā notika formatīvā vērtēšana - ar i, ni un nv - fiksējam, vai darbs izpildīts, vai ieskaitīts vai nav iesniegts un katrs saņēma atgriezenisko saiti, kā veicies. Tā kā mācību gads beidzās attālināti, tad arī summatīvā vērtāšana tika veikta attālināti, izmantojot uzdevumi.lv vai kā citādi pēc skolotāja ieskatiem.Attālinātā mācībās svarīgākais ir godīgums, ko nebija iespējams nodrošināt, jo visiem nebija vienādi apstākļi ieskaišu kārtošanai. Šis būs izaicinājums skolotājiem nākamajam mācību gadam, tāpēc esmu pārliecināta, ka mācīsimies klātienē.

Pārliecībā par skolotāju, skolēnu un vecāku sadarbību arī jaunajā 2020./2021. mācību gadā,
Skolas direktore Ausma Bruņeniece